Angīna

4. novembris, 2016 pl. 10:51

Angīna (latīņu val. angina) ir akūts kakla mandeļu iekaisums. Angīnas gadījumā iekaisums visbiežāk skar aukslēju mandeles, retāk iekaist rīkles vai mēles mandeles.

Kakla mandeles, līdzīgi kā limfmezgli, limfvadi un liesa ir cilvēka limfoidālie orgāni un tiem ir svarīga loma organisma vielmaiņas un attīrīšanas procesos. Mandeles imunologi uzskata par imūnsistēmas centrālo orgānu kopā ar resnās zarnas limfātisko audu sakopojumiem. Tiem ir vienāda histoloģiskā uzbūve un arī funkcija - imūnvielu producēšana. Tādējādi veidojas imunitāte pret patogēno mikrofloru, kas ir dažāda un nepastāvīga. Tāpēc arī imunitāte ir īslaicīga un nepārtraukti atjaunojama visu dzīvi.

Bērni un jaunieši ar angīnu slimo biežāk kā pieaugušie. Angīnas ierisonātāji ir strutas radošas baktērijas (streptokoki, stafilokoki) vai vīrusi (adenovīrusi, herpes vīrusi), vai patogēnās sēnes. Ziemā un pavasarī angīnu visbiežāk izraisa respiratorie vīrusi, bet vasarā un rudenī — enterovīrusi. Vīrusi var būt primārie angīnas provokatori, kas paver ceļu lokālai bakteriālai florai, kura prevalē. Angīnu ierosinošās baktērijas visu laiku var parazitēt mutes gļotādā vai atrasties ārējā vidē līdz brīdim, kad cilvēka organisms ir novājināts un nespēj pretoties infekcijai. Tādēļ pie angīnu veicinošiem faktoriem var pieskaitīt organisma imunitātes pavājināšanos nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmē (piem. saaukstēšanās) un dažādus termiskus, ķīmiskus un mehāniskus kairinātājus.

Infekcijas ierosinātāji organismā iekļūst no ārējās vides, galvenokārt - nonākot kontaktā ar slimnieku un viņa lietotiem priekšmetiem. Vairojoties mikrobi rada toksīnus, kas nonāk asinīs un rada vispārēju intoksikāciju: vājumu, apetītes zudumu, augstu temperatūru.

Angīnas simptomi

Simptomi ir atkarīgi no angīnas veida. Angīnu iedala 3 formās atkarībā no slimības smaguma un mandeļu pārmaiņām.

Katarālā angīna – virspusējs mandeļu iekaisums. Katarālai angīnai raksturīgas mērenas sāpes kaklā, vispārējs vājums, sāpēs locītavās, galvassāpes un paaugstināta temperatūra. Angīna var sākties ar vemšanu. Mandeles ir pietūkušas un apsārtušas, klātas ar gļotām. Katarālā angīna ilgst 3-4 dienas.
Lakunārā angīna – iekaisums mandeļu padziļinājumos (lakūnās). Lakunārai angīnai raksturīgas izteiktas sāpes kaklā, kas var izstaroties uz ausi, palielināti un sāpīgi kakla limfmezgli, paaugstināta temperatūra (bērniem pat līdz 40°). Mandeles ir pietūkušas un apsārtušas, klātas ar aplikumiem – dzeltenīgi bālām plēvītēm. Lakunārā angīna ilgst 6-7 dienas.
Folikulārā angīna – dziļš mandeļu iekaisums. Folikulārai angīnai raksturīga strauja temperatūras paaugstināšanās (līdz 40°) un drudzis, kakla un galvassāpes, lauzošas sāpes locītavās un mugurā. Žāvas gļotāda izteiktu sārta, mandales ir pietūkušas, klātas ar sīkiem dzeltenīgi bāliem strutu pūslīšiem. Asins alalīzes uzrāda palielinātu leikocītu daudzumu un paātrinātu eritrocītu grimšanu. Angīnai var pievienoties komplikācijas – locītavu reimatisms, sirds vai nieru iekaisums u.c.

Tikai ārsts var novērtēt angīnas pakāpi un atšķirt to no balss saišu iekaisuma (laringīts), rīkles gļotādas iekaisuma (faringīts) un kakla mandeļu iekaisuma ar apsārtumu (tonsilīts). Angīnai raksturīgi baciļu izraisīti strutaini aplikumi mandeļu virspusē. Šīs atšķirības pašam izvērtēt ir grūti. Tādēļ, ja parādās pirmās angīnas pazīmes, ir jāgriežas pie ārsta, jo angīna var būt ne vien patstāvīga slimība, bet arī simptoms citai infekcijas slimībai (piem. skarlatīna, difterija u.c.) vai asins slimībai (piem. leikoze).

Angīnas ārstēšana

Angīnas ārstēšanu jāuztic ārstiem, jo pašārstēšanās var radīt neatgriezeniskas nelabvēlīgas sekas. Neārstēta vai nepareizi ārstēta angīna var būt reimatisma, nefrīta un citu nopietnu slimību riska faktors. Ārstēšanā slimniekam parasti tiek nozīmēts gultas režīms un tas ir jāizolē, lai neaplipinātu citus. Slimniekam jālieto vitamīniem bagāts uzturs, no ēdienkartes jāizslēdz asi, ļoti karsti un nesasmalcināti ēdieni, lai netraumētu mandeles. Vienlaikus jādzer daudz silta šķidruma (piens ar medu, tēja ar citronu, buljons). Medikamenti (piem. antibiotikas) jālieto strikti pēc ārsta norādījuma, jo laikus neveikta ārstēšana vai ielaista slimība vēl dziļāk var bojāt blakus audus vai traheju, radot sastrutojumu.

Kakla kairinājumu palīdz mazināt skalošana vairākas reizes dienā ar siltu, dezinficējošu šķīdumu (piem. ēdamkarote 3% ūdeņraža peroksīda šķīduma uz glāzi ūdens) vai salvijas tēju. Maziem bērniem var bieži dot dzert siltu kumelīšu tēju, kam pievienota citrona sula. Kaklam uz nakti liek sildošas kompreses, bet dienā — siltus apsējus.

Slimnieka stāvokli atvieglo tvaika inhalācijas. Inhalācijām var izmantot nemizotu kartupeļu novārījumu. Elpot var arī tvaikus, ko rada 400 mililitros ūdens izšķīdināti 10 grami propolisa un 40 grami vaska. Vairāk par tvaika inhalācijām lasiet šeit.

Angīnas profilakse

Ieteicami pasākumi (rūdīšanās, fiziskas un sporta nodarbes, sabalansēts darba un atpūtas režīms, sabalansēts uzturs, utt.), kas spēcina organismu un to padara neuzņemīgāku pret dažādiem slimību ierosinātājiem. Jārūpējas par mutes dobuma un zobu veselību. Jāizvairās no kontakta ar angīnas slimniekiem.